Meliorācijas kadastra informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, un tās pārzinis ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ). Meliorācijas kadastrs satur teksta datus, kas ietver informāciju par meliorācijas sistēmas kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli un statusu, telpiskos datus, kas ietver meliorācijas kadastra plānus un kartes analogā un digitālā formā, kuros attēlotas meliorācijas sistēmu ūdensnotekas, ūdensnoteku sateces baseinu un meliorētās zemes robežas, meliorācijas sistēmu būves un ierīces un hidrometrijas posteņi ar to meliorācijas kadastra apzīmējumiem. Informācija par meliorācijas sistēmām internetā www.melioracija.lv
Meliorācijas kadastra izveidei un uzturēšanai ZMNĪ izmanto šādus datus un informāciju:
- Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras digitālās vienkāršotās topogrāfiskās kartes un digitālās ortofotokartes ar mēroga noteiktību 1:10 000;
- Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta un telpiskos datus;
- Melioratīvās tehniskās dokumentācijas un izpilddokumentācijas datus;
- Meliorācijas sistēmu inventarizācijas datus, tehnisko noteikumu dokumentācijas datus un melioratīvās hidrometrijas datus.
Meliorācijas sistēmu, kas ir valsts, pašvaldību un citu fizisko un juridisko personu īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, neatkarīgi no tās īpašuma piederības un statusa reģistrē meliorācijas kadastra informācijas sistēmā.
Meliorācijas kadastrā reģistrētai meliorācijas sistēmai ZMNĪ nosaka vienu no šādiem meliorācijas sistēmas statusiem:
1. Valsts meliorācijas sistēma. Statusu nosaka valstij piederošai poldera sūkņu stacijai, hidrotehniskai būvei un inženierbūvei;
2. Valsts nozīmes meliorācijas sistēma. Statusu nosaka ūdensnotekai (regulētai ūdenstecei un speciāli raktai gultnei), kuras sateces baseins ir vismaz 10 kvadrātkilometru vai kura ir vismaz piecus kilometrus gara, starpvalstu ūdensnotekai, valstij piederošas poldera sūkņu stacijas inženierbūvēm, kā arī hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kuru avārijas gadījumā pali vai plūdi apdraudētu vismaz 100 hektāru lielu platību vai apdzīvotu vietu;
3. Pašvaldības meliorācijas sistēma. Statusu nosaka pašvaldībai piederošai poldera sūkņu stacijai, hidrotehniskai būvei un inženierbūvei;
4. Koplietošanas meliorācijas sistēma. Statusu nosaka ūdensnotekai, liela diametra kolektoram, kas regulē ūdens režīmu divos vai vairākos zemes īpašumos vai tiesiskajos valdījumos, hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kas nav citu fizisko vai juridisko personu valdījumā, bet atrodas uz koplietošanas ūdensnotekas;
5. Viena īpašuma meliorācijas sistēma. Statusu nosaka ūdensnotekai, liela diametra kolektoram, kas regulē ūdens režīmu vienā zemes īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, visām drenu sistēmām, susinātājgrāvjiem un kontūrgrāvjiem, kā arī hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kas nav citu fizisko vai juridisko personu īpašumā vai valdījumā, bet atrodas uz viena īpašuma ūdensnotekas.
Valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju nodrošina ZMNĪ. ZMNĪ uztur melioratīvās hidrometrijas hidrometriskos posteņus un veic tajos sistemātiskus novērojumus, mērījumus un aprēķinus, un nodrošina hidrometrijas datu pieejamību sabiedrībai.
Pašvaldības meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgā pašvaldība. Ja pašvaldības meliorācijas sistēma atrodas divu vai vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, to pienākums ir piedalīties pašvaldības meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā.
Koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatē un uztur attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.
Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Pašvaldība var piedalīties pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā.
Viena īpašuma meliorācijas sistēmu ekspluatē un uztur attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
Meža meliorācijas sistēmas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži”, Valsts meža dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valdījumā nodotajās valsts meža zemēs ekspluatē un uztur attiecīgi valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”, Valsts meža dienests un Dabas aizsardzības pārvalde.
Informācija par meliorācijas kadastra ģeotelpisko datu kopu izsniegšanu
Meliorācijas kadastra datu kopas saņemšanai, informācijas pieprasītājam jāiesniedz iesniegums – pieprasījuma veidlapa un pieprasītās teritorijas robežas digitālā formātā.
Ģeotelpisko datu kopas tiek izsniegtas no ArcGIS ģeodatubāzes, vai SHP failu digitālajā formātā, topogrāfiskās uzmērīšanas un citām vajadzībām, attiecīgajās Reģionālajā meliorācijas nodaļās, atbilstoši pieprasījuma ģeogrāfiskajai vietai, vai Meliorācijas kadastra nodaļā.
Licenci, ģeotelpisko datu saņemšanai valsts iestādēm, pašvaldībām un pašvaldību sadarbības iestādēm par valsts, novadu vai pagastu teritorijām, izsniedz ZMNĪ Centrālais birojs. Citi datu pieprasījumi, kuri saņemti ZMNĪ Centrālajā birojā, licences izsniegšanai, tiek pārsūtīti uz attiecīgo Reģionālo meliorācijas nodaļu vai Meliorācijas kadastra nodaļu.
Juridiska vai fiziska persona var pieprasīt licenci visas Latvijas teritorijas datiem. Šādos gadījumos, ZMNĪ izsniedz vienu kopīgu licenci, par datiem visā Latvijas teritorijā uz noteiktu laiku, bet Reģionālās meliorācijas nodaļas vai Meliorācijas kadastra nodaļa šīs licences darbības laikā izsniedz datus, nepieciešamajai – konkrētajai teritorijai pēc atsevišķa datu pieprasījuma.
Sadaļā Dokumentācija ir pievienotas ZMNĪ sagatavotās pieprasījuma veidlapas:
- pieprasījuma veidlapa juridiskām personām;
- pieprasījuma veidlapa fiziskām personām.
Informācija par meliorācijas sistēmām mobilajās ierīcēs ar atrašanās vietas ģeolokāciju.